Mana Anete mersedesā
Ēriks Kūlis
Mana Anete mersedesā
Mana Anete mersedesā – sadzīvisks romāns no mūsdienu Latvijas mazpilsētas dzīves. Šoferim Kristapam Naudiņam ir bijusi vētraina pagātne, kurā nav trūcis ne dažāda kalibra sieviešu, ne visai nopietnas aizraušanās ar alkoholu. Pirmā no abām kaitēm pusmūža vīru, kura galvenā nodarbe ir vadāt skolēnus uz skolu un atpakaļ, nav palaidusi vaļā vēl šobrīd. Kaut gan mājās Kristapu gaida pēc negadījuma ratiņkrēslā (kuru Kristaps dēvē par mersedesu) sēdošā sieva Anete, tomēr arī pagasta bibliotekāres Viviānas uzkrītošā koķetērija „bīstamajā” vecumā esošo vīru neatstāj vienaldzīgu... Romāns ir veidots kā izvērsts Kristapa iekšējais monologs ar atstāsta formā iekļautiem dialogiem, kuru vietvietām pārtrauc Anetes dienasgrāmatas fragmenti. Iejūtīgi, trāpīgi un ar humoru tiek risinātas Kristapa iekšējās cīņas, tēls ir simpātisks un labi atklāj „vidusmēra” latviešu vīrieša domu gājienu. Sievietes atmiņu un pārdomu epizodes vairāk funkcionē kā kontrasts un atsvars Kristapa stāstījumam. Attēlotā vide, pagasta sadzīve, skolēnu un pieaugušo tēli ir labi pazīstami, tāpēc romānā viegli iejusties. Centrālais sāpju punkts – Anetes invaliditāte un Kristapa pūles ar to sadzīvot – raksturots ar dziļu izpratni pret abiem varoņiem. Pazīstamais latviešu prozaiķis Ēriks Kūlis (dz. 1941), 2011. gada Egona Līva literārās prēmijas laureāts, arī šajā darbā, tāpat kā stāstu krājumos („Haubices izredzētais un Tāda tā naģīte...”, „To stāsti rudenim”) un romānos („Viesu nama romāns”), izceļas ar trāpīgiem vērojumiem, asprātīgiem salīdzinājumiem un krāšņu valodu. Romāns noteikti saistīs gan latviešu literatūras dzīvā klasiķa daiļrades cienītājus, gan visu paaudžu sievietes, kurām ir vēlme „no pirmavota” uzzināt kaut ko vairāk par neizprotamā pretējā dzimuma domu gājienu.