Pastaiga
Rimants Ziedonis
(3)
Mans vērtējums:
Pastaiga
Seši stāsti – tas ir daudz vai maz? Sešas uz ceļa negaidīti izskrējušas stirnas, sešu cilvēku divpadsmit rokas, kas glābj un augšup ceļ, sešas zvaigznes dzimtas māju vecās akas ūdens spogulī... Stāstu krājuma “Pastaiga” pamatu pamats ir cilvēks, kurš realitātē meklē nevis vienkārši metafizisko dzīves pusi, nezināmu garīgu virsuzdevumu, bet ar lielu tīksmi un labticīgu ziņkāri un zinātkāri klīst dažādos ceļos un neceļos, veikli šķērsojot iespējamā un neiespējamā robežas, šīs “pastaigas” laikā taču arī gūstot piepildījumu. Stāstus raksturo filozofiskums, humors un ironija, paradoksi, rotaļīgums, iejūtība un gudra emocionalitāte. Rimants Ziedonis ir ļoti uzmanīgs vērotājs, kura skatījums uz pasauli lasītājam paver līdz šim neieraudzītus logus un durvis un dāvā svaigu atklāsmes prieku. Rimants Ziedonis ir sarakstījis astoņas grāmatas: dzejoļu krājumu “Atvēzējies glāstam”, stāstu krājumu “Dzīves pieredze un ziepju burbuļi”, vairākus dokumentālās literatūras darbus. Vēlāk rakstnieks pievērsies Latvijas apzināšanai un tapušas grāmatas par Latviju, tās cilvēku darbiem, likteņiem, savdabībām – “Paradoksālā Latvija”, “Austrumu robeža”, “Jūras zemē Latvijā”; divas grāmatas – “Mežu zemē Latvijā” un “Leišmalīte” – sarakstītas kopā ar Imantu Ziedoni. Pēc klejojumiem pa Latviju Rimants atgriezies pie stāstiem.