Emocionāli piesātināta proza, kas atklāj dziesminieces Austras Pumpures dzīvesstāstu. Teksts balstīts biogrāfiskos faktos, apvienojot personiskus pārdzīvojumus ar Latvijas kultūras un politiskās vēstures pieturpunktiem.

Lasītājs tiek iepazīstināts ar Austras bērnību Rucavas pagastā, kara laika pieredzi, mūzikas izglītību Liepājas mūzikas skolā, kā arī viņas nozīmīgo darbību Liepājas teātrī. Īpaša uzmanība veltīta sadarbībai ar Imantu Kalniņu, kas kļūst par dziesminieces radošās identitātes pamatu.

Darbs izgaismo Austrasbērnu kustības tapšanu – dziesmu vakarus, kopdziedāšanu un mentorēšanu, kas pārtop par kultūras fenomenu. Tautasdziesmu programma un sadarbība ar Imantu Ziedoni piešķīra kustībai filozofisku dziļumu.

Autore iezīmē arī politiskās Atmodas laiku, kurā Austra aktīvi piedalās, izmantojot dziesmu kā vienotības un brīvības simbolu. Personiskās dzīves retrospekcija, slimnīcas epizodes un attiecības ar tuviniekiem piešķir stāstam cilvēcisku siltumu un dzīvības spēka motīvu.