Alekss Kapī (Alex Capus, 1961) ir šveiciešu rakstnieks. 1994. gadā viņš publicēja savu pirmo stāstu krājumu, kam tagad ir sekojušas vēl desmit grāmatas – stāsti, romāni un reportāžas par vēsturi. Romāns “Leons un Luīze” (2011) ir guvis lasītāju simpātijas visā pasaulē. “Tolaik, kad mans vectēvs iepazinās ar Luīzi Žanvjē, viņam bija septiņpadsmit gadu. Es labprāt iztēlojos viņu kā ļoti jaunu vīrieti, kurš 1918. gada pavasarī Šerbūrā uzsēja uz divriteņa savu koferi, darinātu no biezas papes, un uz visiem laikiem atstāja tēva māju,” tā Alekss Kapī iesāk mīlas stāstu, kas beidzas tikai 1986. gada 16. aprīlī ar Leona Le Galla bēru ceremoniju Notre-Dame katedrālē Parīzē. Dievnamā kā noslēpumaina pagātnes lieciniece pēkšņi parādās trausla, sirma dāma, kura stalti un apņēmīgi aizsoļo starp sērojošo tuvinieku rindām līdz vaļējam zārkam, lai atvadītos no nelaiķa. Pirmā pasaules kara laikā Atlantijas krastā iemīlas divi jauni cilvēki, taču abus izšķir uzlidojums. Nevienam no abiem nepaliek šaubu, ka otrs ir gājis bojā; Leons apprecas, bet Luīze, kurai piemīt kaislīgs temperaments un neremdināmas alkas pēc neatkarības, iet pati savu ceļu – līdz 1928. gadā abi nejauši ierauga viens otru Parīzē pa metro vilciena logu... Alekss Kapī ir uzrakstījis lielu romānu par 20. gadsimtu un reizē arī brīnišķīgu mīlas stāstu par sešdesmit astoņiem gadiem divu cilvēku dzīvē. Abiem nav lemts būt kopā, taču viņu mūža mīlestība ir dziļi saviļņojoša. Leons un Luīze ir neaizmirstams mīlas pāris mūsdienu literatūrā. No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.